Ķīmiskās notekūdeņu skrāpju sistēmas darbojas dažās no iedomājamām visgrūtākajām vides apstākļiem, apstrādājot nogulsnes, kas piesātinātas ar skābēm, sākiem, šķīdinātājiem, smagajiem metāliem un citiem sarežģītiem savienojumiem. Šo sistēmu galvenais projektēšanas kritērijs ir ārkārtīga ķīmiskā izturība, lai novērstu straujo degradāciju un sabrukšanu. Standarta nerūsējošie tēraudi daudzās ķīmiskajās vides var būt nepietiekami, jo tiem raksturīga bedrīšanās un stresa korozijas plaisas. Tāpēc ķīmiskajām lietojumprogrammām paredzētās skrāpju sistēmas pārsvarā tiek izgatavotas no uzlabotiem nemetāliskiem materiāliem, piemēram, augsta blīvuma polietilēna (HDPE), polipropilēna (PP), polivinildifluorīda (PVDF) un šķiedru armētiem plastmasas materiāliem. Šie materiāli tiek izvēlēti to pierādītās inercē pret plašu agresīvu ķīmisko vielu spektru dažādās temperatūrās un koncentrācijās dēļ. Piemēram, farmaceitiskā vai speciālo ķīmisko vielu ražošanas rūpnīcā notekūdeņu pH var stipri svārstīties un saturēt agresīvus šķīdinātājus. Metāla skrāpis būtu ļoti ierobežota kalpošanas laika dēļ, bieži prasot aizvietošanu un izraisot bīstamas pārtraukšanas. Savukārt nemetāliska sistēma nodrošina uzticamu, ilgtermiņa darbību ar minimālu apkopi. Turklāt metālu jonu trūkums novērš dūņu piesārņojumu, kas var būt īpaši svarīgi, ja dūņas jāapstrādā tālāk vai tajās ir atgūstamas vielas. Inženieriem, kas izvēlas aprīkojumu ķīmisko notekūdeņu attīrīšanai, pareizās ķīmiskās izturības skrāpju sistēmas izvēle ir svarīgākais faktors, lai nodrošinātu procesa nepārtrauktību, drošību un ilgtermiņa ekonomisko darbību.